Foto: Sandra Škutāne

Otrā vieta Latvijā

Pēc gada pārtraukuma kopā ar “Celtnieks/LSPA” handbolistiem Latvijas Virslīgas čempionātā izcīnījām otro vietu. Tas mūsu komandai ir ļoti labs sasniegums, taču nedaudz rūgtuma sajūta paliek. Finālsērijā piedzīvojām zaudējumu minimālajos trīs mačos (21:25, 24:27 un 28:29). Turklāt pēdējā spēlē tikai pēcspēles metienu sērijā, uzvaru izlaižot pēdējās sekundēs.

Šajā sezonā kopumā būšu piedalījies 47 spēlēs (ieskaitot divas LHF kausa izcīņā maija beigās). Lielākajā daļā no mačiem laukumā pavadīju visas 60 minūtes, kas noteikti ir manas sportiskās karjeras rekords. Tik daudz vienā sezonā iepriekš nekad neesmu spēlējis, manā kontā arī vieni gūti vārti. Kopumā tā jau bija mana desmitā sezona Latvijas Virslīgas čempionātā, no kurām deviņās esmu izcīnījis arī godalgas.

Vasarā handbolu spēlēšu atpūtas formā, piedaloties Street un Pludmales handbola turnīros. Manuprāt, lielisks veids, kā pavadīt brīvo laiku.

Pusnakts šovs septiņos

Skutelis izgriež pogas Zeltiņam

Pēdējā gada laikā, pateicoties planšetei, pastiprināti sanācis sekot ASV tapušajiem Jimmy Fallon, Jimmy Kimmel un Ellen Degeneres šoviem, tāpēc pirms pusgada priecājos par latviešu no otrpus okeāna aizgūto “Late Night Show” tipa šovu “Vakars ar Renāru Zeltiņu”. Tomēr pēc pirmo raidījumu noskatīšanās piedzīvoju nelielu vilšanos – bija vairāki labi sižeti, izdevās piesaistīt dažādas zvaigznes (to starp arī King Charles), arī Ghetto TV seja Zeltiņš centās, kā nu spēja, taču kopumā šovs izdevās nedabīgs un samākslots. Pat šobrīd nav zināms, vai tam būs otrā sezona.

Taču, kas neizdevās Zeltiņam tas, manuprāt, tagad ir izdevies stand-up komiķim Jānim Skutelim ar šovu “Pusnakts Šovs Septiņos”. To nekad nerādīs televīzijā, jo vienīgā tiešraide būs tikai uz vietas, proti, filmēšanas laukumā un nekur citur.

Pagaidām pašam vēl nav izdevies klātienē vērot kādu no šoviem, taču katru nedēļu gaidu jaunākos sižetus Youtube kanālā. Skutelim kopā ar Latvijas sabiedrībā slaveniem viesiem un grupu “Dziļi Violets” perfekti izdevies “Late Night Show” beidzot atvest uz Rīgu. Katru nedēļu šovs satur sarunas par aktualitātēm, muzikālas parodijas, intervijas no Rīgas ielām un citādas izdarības. Prieks skatīties un pagaidām nelaižu garām nevienu ievietoto video.

Ikvienam ir iespēja perfektā atmosfērā pavadītu svētdienas vakaru. Nespēju noticēt, ka pats palaidu iespēju apmeklēt klātienē pašu pirmo “Pusnakts Šovs Septiņos” šovu.

Lai labāk saprastu, par ko es runāju, padalīšos ar dažiem saviem mīļākajiem sižetiem. Paši ziniet, ka komēdiju grūti izstāstīt vārdos.

Feikie tvīti:

Read More

Foto: kaboompics.com

Planšete – lietderīgs vai nelietderīgs pirkums?

Pagājušajos Ziemassvētkos sev uzdāvināju iPad planšeti (jeb planšetdatoru). Taču diemžēl jāatzīst, ka tas ir viens no bezjēdzīgākajiem pirkumiem manā dzīvē. Tā praktiski tiek izmantota gultā tikai Youtube video atskaņošanai.

Darbā man ir portatīvais dators, savukārt mājās izmantoju savu mazo klēpjdatoru ar 11,6 collu ekrānu. Ikdienā pārvietojos ar diviem viedtālruņiem, kas pilnībā aizstāj planšetes funkcijas.

Planšete nav lietderīgs pirkums, ja tev mājās ir jau dators vai ikdienā lieto viedtālruni. Var jau teikt, ka mūsdienās ir notikusi tehnoloģiju evolūcija – personālo datoru aizstāj portatīvais dators, bet planšete aizstāj portatīvo datoru. Un es tam noteikti piekrītu – planšete ir ideāls rīks jaunāko ziņu aplūkošanai, sociālo tīklu lietošanai, spēlēm, grāmatu lasīšanai, piezīmju veikšanai vai ikdienas rēķinu apmaksai.

Taču man prasības ir augstākas, ar kurām nespēs tikt galā planšete, kurai pieslēgta arī klaviatūra. Ar visu to, ko var paveikt planšete, tiek lieliski galā arī viedtālrunis tikai uz mazāka ekrāna.

Atceros, ka Starptautiskās Olimpiskās komitejas oficiālajiem žurnālistiem Insbrukā tika rīcībā nodota planšete un klaviatūra, lai uzreiz pēc sacensībām no mediju telpas uzrakstītu un nosūtītu sagatavotu tekstu. Nebija viņi īpaši laimīgi bakstīt ar pirkstu, lai izlabotu kādu no pareizrakstības kļūdām savā tekstā.

Bet noteikti ir daļa sabiedrības, kuriem planšete atvieglo ikdienas darbus. Tie noteikti ir vecāki ar bērniem, podziņtelefonu lietotāji, pārdevēji, runas vīri un citi. Turklāt šo ierīču cena jau ir nokritusi tik zemu, ka tā ir teicama alternatīva datora iegādei vai pat var aizstāt ikdienas pierakstu kladi.

Kāda ir tava pieredze ar planšetēm?

Read More

eu2015.lv

eu2015.lv – slikts blogs par 119 200 EUR

Arī mani pārsteidza Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē mājaslapas eu2015.lv izstrādāšanas izmaksas. Principā bloga izveide četrās valodās ar dažām sarežģītām sadaļām – notikumu kalendārs, mediju akreditācija – izmaksājusi 119 200 EUR.

Nedaudz iedziļinoties eu2015.lv mājaslapas tehniskajā specifikācijā, 5.2. punktā ir norādīts, ka izstrādātājam ir jāizvēlas atvērtā pirmkoda satura vadības sistēma (SVS jeb CMS). Tāpēc varbūt nav jābrīnās, ka lapu darbina Joomla!. Izskatās, ka arī citos elementos galvenokārt ir izmantoti jau gatavi šabloni, kuri pielāgoti attiecīgajam dizainam un vajadzībai. Pat man nebūtu lielas problēmas to izdarīt un es tiešām neesmu ne dizaineris, ne programmētājs.

Ja regulāri atjauno Joomla!, tad tā nav slikta vadības sistēma, tomēr slikti ir par tās uzstādīšanu un uzturēšanu pieprasīt 119 200 EUR. Vai tiešām arī šajā konkursā SIA “DIVI grupa” un SIA “Datorikas institūts DIVI” bija vienīgie pretendenti? Par šādu summu arī es esmu gatavs atstāt savu darbu un kļūt par programmētāju/dizaineri.

Šādai lapai ir jāizmaksā vismaz piecas reizes lētāk, tāpēc varu pievienoties tikai Krišjāņa Feldmaņa vēstulei KNAB, lai izskata šī iepirkuma pareizību.

Priecē, ka vismaz pēc komentāriem portālos un ziņu portālos eu2015.lv izstrādāji samazinājuši pirmās lapas smagumu samazinājuši no nenormālajiem 45,2mb līdz 1,2mb, tomēr lapas darbības ātrumu gan vēl varētu uzlabot. Piemēram, fotogalerijas sadaļa uzreiz ielādē visu galeriju visus attēlus – 117,3mb(!!) izmērā.

Un vēl, kāpēc par vienu un to pašu tēmu – Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē – nepieciešamas trīs dažādas mājas lapas? Vai to tiešām visu nevar apvienot vienā?

http://www.es2015.lv
http://parleu2015.lv
https://eu2015.lv

Kādam NAV jābūt trenerim?

Dalos ar Valtera Gražuļa sociālajā tīklā Facebook ievietoto video, kurā var katrs pārliecināties, kā noteikti nevajag vadīt sporta (it sevišķi bērnu) komandu.

Redzot šo situāciju, noteikti daudzi atceras līdzīgas ainas no bērnības skolās vai sporta nodarbībās, taču tur šīm atmiņām ir arī jāpaliek. Arī PSRS laikā dzimušajiem treneriem ir jāiet līdzi laikam un nav jāpielieto tās pašas metodes, kuras pielietoja pirms 20 gadiem. Pārāk bieži joprojām šādu ainas var vērot ne tikai basketbolā, bet arī handbolā un noteikti citos sporta veidos.

Trenerim ir jābūt stingram un mērķtiecīgam, taču tajā pašā laikā jāspēj motivēt savu audzēkni turpināt domāt, pašam pieņemt pareizos lēmumus, kļūdīties un tādā veidā arī attīstīties. Var pielietot daudz efektīvākas metodes, lai bērni savu potenciālu var parādīt jau agrākā vecumā.

Gribas, lai sportā parādās arvien vairāk gados jaunāki treneri, taču diemžēl tikai ar entuziasmu komunālos maksājumus nevarēs samaksāt. Jau tagad daudzos Latvijas reģionos ir problēmas ar handbola treneriem – vecie aiziet, bet jaunie nenāk vietā. Latvijas Basketbola savienība pie tā jau strādā, tāpēc cerams, ka arī Latvijas Handbola federācijai būs reāls plāns treneru attīstībai.